Neiroplasticitātes fenomena izmantošana mācību procesā
Pētnieki un zinātnieki nonākuši pie jauniem secinājumiem un nu jau var teikt jaunu apgalvojumu – Smadzeņu šūnas atjaunojas. Tas protams ir atkarīgs no vecuma, ūdens un pārtikas, ko lietojam ikdienā, taču smadzenes nepārtraukti veido jaunus savienojums līdz pat cilvēka mūža beigām. Smadzeņu šūnu atjaunošanos šobrīd dēvē par neiroplasticitāti – tas ir salīdzinoši nesen atklāts fenomens, kas, pretēji iepriekš pieņemtajam uzskatam par nervu šūnu neatjaunošanos, nosaka šo šūnu spēju atjaunoties un uzņemties papildu funkcijas.
Par šo jēdzienu uzzināju Erasmus+ veidotajās apmācībās “Learning in EVS”, kuras notika Lietuvā (Traķos). Uz apmācībām doties man palīdzēja gan Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, gan arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Apmācību laikā tikās jaunatnes darbinieki un Eiropas brīvprātīgā darba mentori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Uzzinājām daudz ko par mācību procesu, to, kā cilvēki apstrādā informāciju un, kāpēc jaunu iemaņu apgūšanas process ir tik interesants. Mācīšanās ir universāla lieta un nereti mēs to uztveram kā pašsaprotamu, kā arī ticam daudziem stereotipiem. Aizvien populārāka kļūst individualizētā mācīšana un apgāzts tiek stereotips par to, ka katram no cilvēkiem ir tikai pāris stiprās puses un citas viņš savas dzīves laikā it nemaz nevar attīstīt. Tas būtu jāatceras arī mums, pedagogiem, jo, lai arī katram skolēnam ir savas stiprās puses, neiroplasticitātes teorija atgādina, ka ikviens no mums var apgūt jebkura spektra informāciju, ja vien tas tiek darīts sistemātiski un ilgstoši. Nav tā, ka mēs kļūstam kaut kam par vecu, mums vienkārši ir nepieciešams mazliet ilgāks laiks, lai nomainītu vecos smadzeņu paradumus ar jauniem. Lai arī šie informācijas ceļi ar gadiem var kļūt neelastīgāki, maldīgs ir uzskats, ka ar laiku pa tiem informāciju vairs praktiski nav iespējams iegūt. Mācīsim to arī saviem bērniem, jo teiciens – “tu vari kļūt par ko vien vēlies”, nekad nav bijis tik patiess kā šobrīd, kad apzināmies, ka mūsu smadzenes ir ļoti elastīgas un tās vienkārši ir jātrenē, pie tam vēl, ar individualizētu piegājienu. Ne visas metodes der katram un kāds informāciju labāk saklausa, kāds saredz. Ņemsim to visu vērā un atļausim mācību procesam kļūt plastiskākam, lai nevienam bērnam nākotnē nebūtu jādzird tas, ko kādreiz skolas gados dzirdējām mēs – nezinot šo tu dzīvē nekur tālāk netiksi!
Mēs visi esam spējīgi iemācīties jaunas lietas, taču mūsu “ātrumi” atšķiras. Mums, pedagogiem, tas jo īpaši ir jāņem vērā!
Autors: Diāna Lozko